Atklāšanas pasākumā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidents Guntis Ulmanis, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības līderis Andris Jaunsleinis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un citas amatpersonas.

Restaurācija ilga divus gadus, un to veica restauratora Ivo Grauduma vadībā. Kopējās projekta izmaksas ir 57 126,77 latu, no kuriem lielākā daļa ir tautas ziedojumi..

2011. un 2012.gadā LTV akcijās 11. novembrī Lāčplēša dienā un otra daļa - piešķirtais pašvaldību līdzfinansējums.

Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir nozīmīgs Latvijas arhitektūras piemineklis. Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija izveidota 1930.-1936.gadā un ģerboņi izgatavoti un uzstādīti par pašvaldību ziedotiem līdzekļiem, kas savākti pēc Lāčplēša kara ordeņa kavaliera un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža aicinājuma.

Darbs pie Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas Centrālās daļas ar tēlniecisko grupu “Māte Latvija ar kritušiem dēliem” ar 60 pašvaldību ģerboņu galeriju un Svētās zemes urnu ir pabeigts ļoti zīmīgā laikā – izcilā mākslinieka, tēlnieka Kārļa Zāles 125. gadskārtas priekšvakarā, ko svinēs 28. oktobrī.

Darbs pie Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas turpināsies un ir plāns 2014.gadā restaurēt Noslēdzošo sienu ar Vidzemes - Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu, paredzēts pārbūvēt priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm.

Šogad ieplānotie darbi pabeigti, neskatoties uz restauratoru vagoniņa aplaupīšanu. Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds šobrīd par tehniskiem pakalpojumiem un restauratoriem ir parādā 6500 latu, un speciālisti izdarījuši visus nepieciešamos skavošanas un protezēšanas darbus, lai 29 no 30 ģerboņiem, kas bija sadalījušies uz pusēm, neaizietu bojā, jo šo kultūrvēsturisko elementu restaurācijas darbus nevarēja atlikt uz vēlāku laiku.